Karidade sem Virtude: Hakarak Lalehan ga Infernu?

MAUANTIK
4 min readApr 27, 2020

--

“Buy global capitalism, participate in it, and you will get 20 per cent of it back for free in the form of charity and philanthropic donations!’ However, in the case of capitalism, the Godfather is making us an offer we can and should refuse.”

Slavoj Žižek, Trouble in Paradise, 2014.

Imajen ne’e ho intensaun hodi dehan katak, ema lao-ain alias kiak mak barak, duke ema iha kareta privadu alias ema-riku neebe oitoan.

Dala-wain, ema hare’e karidade nudar aktu gloriozu, umanismu no maksoi tebtebes. Dalabarak, asaun ne’e halao husi ema makaer-ukun lae osan-nain sira ne’ebe toba iha osan leten. Ema ida halo kois tok, ohin ne’e nia sai eroi boot kedas. Ita nia Naino ho Nailou husi orgaun soberania-sira, partidu-sira, lae emprezariu bo’ot sira mak halo bebeik asaun ne’e.

Maibe iroku tebes tan, ita mos hare’e katak, kultura ema-boot nian ne’e, hahu daet no hela-metin iha grupu klase traballador, liuliu sai ona nudar hobby ba klase mediu sira. Tansa karidade nudar lisan ema-boot ? — tan laiha ema-kiik ida mak hasai nia fos-karon ida fo ema-kiik seluk ne’ebe moris takrabat hotu iha sidade.

Maibe oinsa mos, labele kahur fali karidade ne’e hanesan ho lisan ‘han-isin sikat ruin’ ne’ebe sei metin iha foho ka pior liu ho asaun ‘mutual aid’ husi grupu sosialista ho anarkista sira durante krizi Covid iha nasaun sira hanesan Inglatera nst. Iha ‘Tulun Malu’, komunidade no grupu/organizasaun iha nia lokalidade no autonomia rasik, reorganiza hodi tulun ba aspetu oioin hanesan hahan, be, sabaun nst.

Karidade hola knar boot iha sistema kapitalismu nia laran — sistema neebe kria ema oitoan riku-matan, no ema barak kiak-rabat rai. Ba Slavoj Zizek, filozofu boot atual nian, iha nia livru hanaran ‘Trouble in Paradise’ (Naksalak iha Lalehan), konsidera aktu karidade no doasaun ba publiku halao husi osan-nain sira, nudar ‘negasaun-an (self-negates)’ ba kapitalismu rasik. Hahalok umanista husi ema multi-trilioner sira ne’e, konsidera nudar ‘idiosinkratiku’ ka ipokritiku alian taka-an.

Hirak ne’e tan karidade sai tiha aitonka ba kapitalismu hodi nia labele monu — atu nia labele mout iha raikuak ne’ebe nia rasik kria: akumulasaun kapital rohan-laek, privatiza rikusoi no sosializa tiha ‘mizeria jeral’.

Ba sira ne’ebe hadomi karidade, ka sarani-an nudar umanista, sempre kan mate-an los ba ‘filantrofia kolonialista’ sira hanesan Bill Gates, George Soros, Hillary Clinton nst, ho razaun tan sira iha fundasaun ne’ebe tulun ema ‘kbiit laek’, laran-luak, ajuda bolsa estudu etc. Dalawain sira gosta quote lae sani livru inspirasional husi multi-bilionariu sira hanesan Bill Gates.

Ironiku mak, to’o 2020 ona mos ita sei delek nafatin. Ita lahare’e katak, akumulasaun kapital ne’e mak halo ema barak sai tata-rai, no absensia ba politika lolos neebe mak bele asegura ba laiha ema-kiak, no distribui rikusoi ne’ebe lolos no hanesan entre ema iha mundu.

Karidade nain-sira, fahe hahalok neebe hanesan deit ho sira gosta hamos foer iha tasi-ninin — milenial umanista lahatene atu ba ne’ebe sira ne’e. Sira hadomi los liafuan umanismu ne’e duke hanoin ba oinsa atu muda sistema ne’ebe produs foer no kiak. Sira foti-an los ho slogan act local, think globally, maibe delek tiha ba sistema global ne’ebe produs foer no kiak.

Kona-ba muda sistema sa, ne’e sira blar iha fatin, hanoin lahetan, tanba doers i makers deit beh laiha tempu ba hakiduk oitoan husi urjensiu-pseudu sira ne’e, no hanoin ba aktu lolos kona-ba saida mak mudansa lolos.

Karidade foin daudauk akontese iha Dili laran durante periodu Estadu Emerjensia ne’ebe halao husi individu, ka entidade oioin ne’e, laos hahalok extra-ordinariu ida ne’ebe presiza atu basa liman. Justru sira lejitima, atu bele iha kiak no riku nafatin.

Ita bele iha intensaun diak, maibe ne’e la resolve buat ida. So bele satan deit ema ida ka rua nia kabun atu moris ba loron ohin. Maibe la satan no halakon sistema ukun ne’ebe hamosu no hatutan kiak rohan-laek iha mundu ne’e.

Karidade, mai hau, hanesan ema ne’ebe hetan matak-malirin husi aman-laran-ruak ka aman-maromak hodi moris haksolok iha lalehan, mai halo bainaka no tulun sira ne’ebe simu malisan hodi moris iha infernu mundu nian.

Karidade sem virtude, signifika, o fo oitoan, maibe akumula, foti no naok rikusoi (osan, hahan etc) mak barak. Laos laran luak, maibe kanten no karakten. Makaer-ukun, osan-nain no mediu klase sira, ATM rabenta la oras, osan tama husi fatin-fatin — raut milaun ida, fahe hela 5$ ba sira ne’ebe presiza, alias kbiit-laek horuk hadau malu.

Karidade, nudar aktu eroiku husi sira ne’ebe haksolok isin ho klamar ba sistema dominasaun no opresaun ne’ebe produs kiak. Kiak barak ba, atu nune’e sira bele tun, fahe osan, hahan, atu hatudu dehan sira laran-luak no anju ne’ebe maromak haraik mai ema kiak iha infernu mundu nian.

Hakarak lalehan ga infernu, bale mos hanesan, hakarak Sosialismu ga Kapitalismu Barbarian. Naino ho Nailou sira, maun-alin no bin-alin sira, opsaun rua deit: Purgatoriu mangame ona — kapitalismu sai barbarian no hakdasak liu ona. Hakarak ba lalehan lolos, tenki hili no luta ho dalan foun ona.

--

--